Periodontīts

Kas ir periodontīts?

Periodontīts ir baktēriju izraisīts iekaisums apkārt zobam esošajos audos (smaganās, kaulā un saišu aparātā), kam raksturīga saišu aparāta un kaula destrukcija.

Kas ir smaganu „kabata”?

Periodontīta sākuma stadijā smaganas iekaist, kļūst sarkanas vai zilganīgas, tās pietūkst un viegli asiņo. Reizēm smaganās esošais iekaisums var izpausties arī ar strutošanu. Vēlāk smaganas atdalās no zobiem un veidojas smaganu kabatas (sprauga starp zobu un smaganu), kuras kļūst inficētas.

Kas ir kaula rezorbcija?

Slimībai progresējot, smaganu kabatas kļūst dziļākas un lielāks smaganu audu un kaula apjoms tiek zaudēts – notiek kaula rezorbcija.

Kādas pazīmes var liecināt par kaula rezorbciju?

Rezorbējoties, jeb šķīstot kaulam, kas notur zobu vietā, var parādīties:

  1. zobu kustīgums
  2. spraugu veidošanās starp zobiem
  3. smaganu „atkāpšanās”
  4. kā arī veidoties smaganu „kabatas”
  5. zobi var kļūt jutīgi uz aukstiem un karstiem dzērieniem un ēdieniem
  6. smaganu sāpes (retāk)

Šim destruktīvajam procesam ir ļoti viegli klīniskie simptomi, smaganu sāpes parasti nenovēro, ja vien nav izveidojies abscess. Slimības vēlākā attīstības posmā, ekstremāla zobu kustīguma dēļ, var būt nepieciešama pat slimības skarto zobu ekstrakcija.

Kas izraisa periodontīta attīstību?

Periodontīta attīstību var veicināt daudz dažādu sistēmisku un lokālu faktoru kopums, tādēļ šo saslimšanu dēvē par multifaktoriālu.

Visbiežāk periodontīts ir kā sekas neārstētam gingivītam. Laika gaitā pie gingivīta novērojamais mīkstais aplikums var izplatīties un sākt augt zem smaganu malas. Aplikumā esošo baktēriju izdalītie toksīni kairina smaganas. Šie toksīni stimulē hronisku iekaisuma atbildi, kuras laikā organisms cīnās pats pret sevi un tiek sagrauti zobus balstošie audi un kauls.

Tāpat saslimšanas attīstību var veicināt dažādas vispārējas saslimšanas, kā arī vietas, kur vairāk uzkrājas aplikums (plombu un tiltu pārkares, breketi, zobu anatomiski defekti).

Kādi ir periodontīta biežāk sastopamie veidi?

  • Hronisks periodontīts ir visbiežāk sastopamais periodontīta veids. Biežāk šo saslimšanu diagnosticē pieaugušajiem, bet tā var parādīties jebkurā vecumā. Slimības progresija parasti norit lēni, bet var būt arī uzliesmojuma periodi, kad tā var noritēt ātrāk.
  • Periodontīts ka sistēmiskas slimības izpausme parasti sākas agrīnā vecumā. Ar šo saslimšanu tiek saistīti tādi sistēmiskie stāvokļi kā sirds slimības, respiratorās slimības un cukura diabēts.
  • Agresīva periodontīta diagnoze tiek uzstādīta pacientiem, kuri citā ziņā ir klīniski veseli. Pazīmes iekļauj ātru piestiprinājuma zudumu un kaula destrukciju (3-4 reizes ātrāku kā pie hroniska periodontīta), kā arī pārmantojamību ģimenē.
  • Nekrotizējošs ulceratīvs periodontīts ir infekcijas slimība, kuru raksturo smaganu audu, periodonta saišu un kaula nekroze. Slimību pavada tādi simptomi kā „krāterveida” bojājumi smaganu papillās, sāpes, bālganas plēves virs smaganu bojājumiem, slikta elpa. Šie bojājumi visbiežāk tiek novēroti cilvēkiem ar tādiem sistēmiskiem stāvokļiem kā HIV infekcija, malnutrīcija, imūnsupresija, bet var attīstīties arī liela stresa ietekmē.

Kā notiek periodontīta ārstēšana?

Hroniska, agresīva un sistēmisku saslimšanu izraisīta periodontīta ārstēšana ir ļoti līdzīga. Pēc izmeklēšanas un diagnozes uzstādīšanas tiek veikta mīkstā aplikuma krāsošana, higiēnas instrukcija un pacienta motivēšana labākai un rūpīgākai aplikuma kontrolei mājas apstākļos. Tiek nozīmēti nepieciešamie mutes dobuma kopšanas līdzekļi.

Periodontīta ārstēšana ietver sevī zem smaganām esošā zobakmens un citu inficēto audu noņemšanu ar speciāliem rokas instrumentiem un ultraskaņas skēleri, kā arī smaganu kabatu apstrādi ar speciāliem medikamentiem, kuri darbojas pret periodontītu izraisošajām baktērijām. Visas manipulācijas (tāpat kā labojot zobus) tiek veiktas ar lokālo anestēziju. Īpaši sarežģītos gadījumos, lai atvieglotu zobakmens noņemšanu un redzamību var būt nepieciešama ķirurģiska smaganu atvēršana, jeb lēvera veidošana un šuvju uzlikšana pēc ārstēšanas.

Cik ārstēšanas vizītes var būt nepieciešamas?

Katra vizīte ilgst 1 stundu. Pirmajā vizītē tiek veikta izmeklēšana un konsultācija. Otrajā vizītē tiek veikta mīkstā aplikuma krāsošana, higiēnas instrukcija un zobu pulēšana, lai sagatavotu pacientu veicamajai periodonta ārstēšanai. Atkarībā no slimības smaguma pakāpes, periodontīta ārstēšana var tikt veikta 2 – 6 vizītēs.

Vai pie kādas no vispārējām saslimšanām periodontīta ārstēšana nav atļauta?

Ja periodontīts attīstās kā sistēmiskas slimības izpausme, tad pirms periodontīta ārstēšanas uzsākšanas  ir nepieciešama pamatsaslimšanas rūpīga kontrole.

Pacientiem, kuriem ir mākslīgās sirds vārstules, stenti u.c. sirds saslimšanas, kuru dēļ tiek lietoti asinis šķidrinošie preperāti, pirms ārstēšanas uzsākšanas ir nepieciešama rakstiska kardiologa vai ģimenes ārsta piekrišana manipulācijas veikšanai un asinis šķidrinošo preperātu atcelšanai 3 dienas pirms periodontīta ārstēšanas. Ja pacientam pirms mazāk kā 6 mēnešiem ir bijis miokarda infarkts, periodontālā ārstēšana ir kontraindicēta.

Ja pacientam ir nozīmīga vispārēja saslimšana, stundu pirms periodontīta ārstēšanas ir nepieciešams veikt antibiotiku premedikāciju, lai samazinātu komplikāciju risku.

Vai pēc periodontīta ārstēšanas ir nepieciešams lietot antibiotikas?

Antibiotikas pēc ārstēšanas ir jālieto pacientiem ar:

  1. agresīvu periodontītu
  2. ļoti smagas formas hronisku periodontītu, kurš neatbild uz standarta ārstēšanas metodēm
  3. nekrotisku ulceratīvu gingivītu un periodontītu (ja ir temperatūra vai pietūkuši limfmezgli)
  4. periodontālu marginālu abscesu (ja ir temperatūra vai pietūkuši limfmezgli)

Ja ārstējošais speciālists izraksta antibiotikas, tās jālieto saskaņā ar receptē uzrakstītajām rekomendācijām.

Kā tiek ārstēts nekrotisks ulceratīvs periodontīts?

Pacientam tiek veikta anestēzija, maigi ar marles tamponu un speciāliem medikamentiem tiek noņemtas baktēriju radītās bālganās plēves un mīkstais aplikums. Uzmanīgi tiek noņemts virs smaganu malas esošais zobakmens. Ja tiek novēroti vispārēji simptomi (drudzis) var nākties izlietot antibiotiku kursu, lai noņemtu bakteriālo slogu. Tiek izrakstīti medikamenti brūču kopšanai mājās.

Pacientam jāierodas uz kontroli nākamajā dienā, lai pārliecinātos, ka notiek situācijas uzlabošanās. Kad smaganu mala ir sadzijusi var veikt mutes dobuma higiēnu un zem smaganu malas esošā zobakmens noņemšanu.

Kādi simptomi un sajūtas var būt pēc periodontīta ārstēšanas?

Pirmās divas nedēļas pēc hroniska vai agresīva periodontīta ārstēšanas var izpausties sekojoši simptomi: sāpes, neliela tūska, drudzis, zobu jutīgums uz aukstu vai karstu, Herpes Simplex (aukstumpumpas) pūslīšu izsišanās uz smaganām vai aukslējām. Lai atvieglotu iepriekš minētos simptomus ir jāievēro īpašs režīms un jālieto specifiski, klīniskajam gadījumam nozīmēti, medikamenti.

Ko nedrīkst ēst, dzert un darīt pēc periodontīta ārstēšanas?

Tuvāko 3 dienu laikā pēc periodontīta ārstēšanas nav ieteicams ēst vai dzert neko asu, karstu un graudainu (popkornu, sēklu maizi), veikt smagus mājas darbus, iet pirtī, sportot, smēķēt. Nedrīkst dzert alkoholiskos dzērienus (ja tiek lietotas antibiotikas, tadalkoholiskos dzērienus nedrīkst lietot līdz par 2 nedēļām. Lai uzlabotu smaganu dzīšanu smēķēšanu ir ieteicams turpmāko 2-3 mēnešu laikā samazināt par 50%.

Kā samazināt tūskas rašanās iespēju?

Ārstēšanas dienā, lai samazinātu risku attīstīties tūskai var ārstētajam rajonam no ārpuses pielikt vēsu kompresi (ar dvieli aptītu ledus paku). Desmit minūtes tur atvēsinošu kompresi, piecpadsmit nē. Tā 4-5 stundas.

Kādus mutes kopšanas līdzekļus jālieto pēc periodontīta ārsēšanas?

Pirmās divas nedēļas katru dienu, divas reizes dienā (aptuveni 1 minūti) jāskalo mutes dobums ar 0.12% hlorheksidīna šķīdumu. Papildus (2-3 reizes dienā) jālieto 0.1% hlorheksidīna gēls, lai noņemtu bakteriālo slogu.

Cik drīz pēc periodontīta ārstēšanas var sākt tīrīt un diegot zobus?

Pēc neķirurģiskās periodonta ārstēšanas zobi jātīra katru dienu rūpīgi, bet maigi ar mīkstu zobu birstīti un speciālu, smaganu saslimšanām paredzētu zobu pastu. Zobu diegu var atsākt lietot no 3. dienas, bet nebūtu ieteicams zobus diegojot zobu diegu ievietot zem smaganu malas.

Pēc Ķirurģiskās smaganu ārstēšnas zobus nedrīkst tīrīt un diegot 1 nedēļu. Pacients tikai skalo mutes dobumu ar 0.12% hlorheksidīna šķīdumu un vairākas reizes dienā aplicē 1% hlorheksidīna gēlu. Pēc 7-10 dienām tiek noņemtas šuves un pacients var sākt tīrīt zobus ar mīkstu (ultra soft) zobu birstīti. Zobu diega lietošanas uzsākšana ir ieteicama tikai tad, kad smagana starpzobu rajonos ir pietiekami sadzijusi. Līdz zobu diega lietošanas uzsākšanai starpzobu rajonu uzmanīgi tīra ar zobu kociņiem. Starpzobu birstītes uzreiz pēc šuvju noņemšanas nav ieteicams lietot, jo tas palielina smaganu traumēšanas risku.

Ko darīt, ja pēc periodonta ārstēšanas ir smaganu sāpes?

Ja ir smaganu sāpes, noteikti jālieto kāds no aptiekās pieejamajiem peretsāpju līdzekļiem, piemēram, Ibuprofēns. Stipru sāpju gadījumā ārstējošais ārsts var nozīmēt arī kādu stiprāku pretsāpju medikamentu – Nimesi, Xefo vai Arcoxia.

Cik ilgā laikā smaganas pēc periodonta ārstēšanas sadzīst?

Pēc periodonta ārstēšanas smaganas dzīst aptuveni līdz divām nedēļām. Pirmajās 3 dienās tūska un sāpes ir vislielākās, sākot no ceturtās dienas tūska un sāpes samazinās. Mikroskopiskā līmenī smaganu rievas audi dzīst 2 mēnešus – tikai pēc šī laika mēs varam novērtēt īsto ārstēšanas rezultātu. Šī iemesla dēļ, kontroles vizīte tiek nozīmēta pēc 6-8 nedēļām.